Saaukstēšanās, gripa un zarnu veselība – kā tās ir saistītas?
Mainoties laikapstākļiem, daudzi cilvēki pamana, ka saaukstēšanās un gripas simptomi kļūst biežāki. Lai gan šīs slimības ir tieši saistītas ar augšējo elpceļu gļotādām, arvien vairāk zinātnisko pētījumu liecina, ka svarīga loma ir arī zarnu mikrobiotai. Tātad, kā saaukstēšanās un gripa ir saistītas ar zarnu veselību?
Zarnas ir imunitātes “skola”
Apmēram 70% imūnsistēmas šūnu atrodas zarnās. Šajā zonā imūnsistēma “iemācās” atpazīt mikroorganismus un regulēt savu reakciju uz vides faktoriem.
Zarnu mikrobiota sastāv no miljoniem baktēriju, kas palīdz uzturēt gļotādu integritāti un pareizu imūnsistēmas darbību.
Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka mikrobiotas daudzveidība ir saistīta ar labāku gļotādas barjeras funkciju un tādējādi aizsardzību pret vīrusiem un baktērijām.
Kā zarnu mikrobiota ir saistīta ar saaukstēšanos?
Gļotādas (deguna, rīkles, gremošanas trakts) ir pirmā aizsardzības līnija pret vīrusiem un citiem patogēniem. Mikrobiotas līdzsvara traucējumi var mainīt gļotādas integritāti un tās spēju aizsargāties pret mikroorganismiem.
Ir konstatēts, ka:
• izmaiņas zarnu mikrobiotā var ietekmēt imūnreakciju augšējos elpceļos;
• noteiktas probiotiskās baktērijas var palīdzēt uzturēt gļotādas barjeru un normālu imūnsistēmas darbību.
Kas var izjaukt mikrobiotas līdzsvaru?
Visbiežāk tiek minēti šādi faktori, kas samazina mikrobiotas daudzveidību:
• antibiotiku lietošana,
• smagas vai biežas infekcijas,
• hronisks stress,
• slikts uzturs, zems šķiedrvielu uzņemšanas daudzums,
• miega trūkums.
Kad ir vērts pievērst uzmanību savai mikrobiotai?
Ja pamanāt, ka:
• biežāk ir saaukstēšanās vai kakla sāpes,
• organismam ir grūtāk atgūties pēc sezonālām izmaiņām,
• biežāk jūtaties noguris vai ir traucēta gremošana.
Tā varētu būt zīme, ka jūsu mikrobiotai nepieciešama lielāka uzmanība. Vislabāk ir sākt ar dzīvesveida izmaiņām – diētu, šķiedrvielu uzņemšanas palielināšanu, pietiekamu miegu un stresa mazināšanu. Pētījumi liecina, ka daudzveidīgs un šķiedrvielām bagāts uzturs ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas palīdz uzturēt daudzveidīgu mikrobiotu.
Fermentēti pārtikas produkti
Runājot par veselīgu un sabalansētu zarnu mikrofloru, visbiežāk lietotais vārds ir fermentācija.
Dabīgi fermentēti pārtikas produkti (piemēram, skābēti kāposti, kefīrs, jogurts, dažādi fermentēti dzērieni) tiek tradicionāli patērēti daudzās kultūrās. Zinātniskie raksti liecina, ka šādi produkti var veicināt mikrobiotas daudzveidības palielināšanos, jo tie dabiski satur dzīvus mikroorganismus un fermentācijas laikā parādās bioloģiski aktīvas vielas.
Ir svarīgi atzīmēt, ka ne visiem fermentētiem pārtikas produktiem ir vienāda iedarbība, un to sastāvs var ievērojami atšķirties atkarībā no ražošanas metodes, uzglabāšanas un termiskās apstrādes.
Šķiedrvielas – “barība” labajām baktērijām
Zinātniskie pētījumi izceļ vēl vienu svarīgu uztura elementu – šķiedrvielas ir būtiskas mikrobiotas līdzsvaram. Tās nesagremo cilvēka enzīmi, bet gan fermentē zarnu baktērijas, kas šajā procesā ražo īsās ķēdes taukskābes. Šīs vielas ir saistītas ar normālu zarnu barjeras funkciju un gļotādu uzturēšanu.
Šī iemesla dēļ veselīga mikrobiota ir neatdalāma no:
• dārzeņiem,
• pilngraudiem,
• sēklām un citiem šķiedrvielu avotiem.
Fermentēti uztura bagātinātāji
Lai gan sabalansēts uzturs ir veselīgas mikrobiotas pamats, mūsdienu pārtikas rūpniecība un mainīgie ēšanas paradumi to ne vienmēr nodrošina, tāpēc noteiktos dzīves posmos ar uzturu vien var nepietikt. Piemēram:
• pēc antibiotiku lietošanas,
• pēc infekcijas,
• ilgstoša stresa apstākļos,
• kad uzturs ir ierobežots vai nepietiekami daudzveidīgs.
Šādos gadījumos var iekļaut uztura bagātinātājus ar postbiotikām, prebiotikām un probiotikām, lai palīdzētu uzturēt pareizu mikrobiotu, īpaši, ja to fermentācija bijusi ilgstoša.
Pētījumos atklāts, ka ilgstoša fermentācija rada ne tikai dzīvas baktērijas, bet arī:
• postbiotikas (fermentācijas metabolītus),
• organiskās skābes,
• polifenolus un citas bioaktīvas vielas.
Šīs vielas var mijiedarboties ar zarnu mikrobiotu pat tad, ja dažas no baktērijām ilgstoši neiedzīvojas. Tāpēc daži zinātnieki uzsver pre-postprobiotiku kompleksās iedarbības nozīmi, ne tikai baktēriju skaitu.
Kā viens no šāda kompleksa piemēriem ir Dr. Ohhira fermentētais ekstrakts. Tā ražošanas laikā 5 gadus kopā ar probiotiskajām kultūrām tiek fermentētas šķiedrvielas no 15 dažādiem augiem: dārzeņiem, ogām, augļiem, sēnēm un jūraszālēm.
Tā unikalitāte ir saistīta ar:
• daudzkomponentu fermentāciju,
• probiotiku, prebiotiku un postbiotiku kombināciju,
• dabisku fermentācijas procesu.
Ilgstošas fermentācijas laikā mikroorganismi pakāpeniski sadala augu izcelsmes izejvielas, kā rezultātā rodas sarežģīts bioaktīvo vielu komplekss, kas palīdz uzturēt labvēlīgu vidi mikrobiotai. Iegūtās prebiotiskās vielas var izmantot zarnu baktēriju metabolismam, un postbiotiskie savienojumi veicina zarnu gļotādas stāvokļa uzturēšanu.
Tas ir īpaši svarīgi mainīgajos gadalaikos, kad organisms biežāk ir pakļauts vīrusiem un citiem ārējiem faktoriem, un mikrobiota ir pakļauta lielākam stresam hroniska stresa, sezonalitātes vai uztura izmaiņu dēļ.
Vairāk par Dr.Ohhira fermentēto ekstraktu:
Avoti:
5. Belkaid, Y. & Harrison, O. J. (2017). Homeostatic immunity and the microbiota. Immunity.
6. Thaiss, C. A. et al. (2016). The microbiome and innate immunity. Nature.