Prebiotikas un probiotikas: kas tās ir un kā tās atšķiras?

Mūsu zarnās mīt miljoniem mikroorganismu un tos visus kopā sauc par mikrobiotu. Pēdējā laikā zinātnieki arvien aktīvāk cenšas izprast, kā šie mikroorganismi ir saistīti ar gremošanu, imunitāti, ķermeņa svaru un pat smadzeņu darbību. Arī to, kā mēs varam palīdzēt savai mikrobiotai. Analizējot šo, visbiežāk tiek lietoti divi termini - prebiotikas un probiotikas. Kas tās ir un kā tās atšķiras?

Kas ir probiotikas? 

Probiotikas ir dzīvi baktēriju celmi no vienas vai cieši radniecīgas sugas, kas dabiski dzīvo cilvēka zarnās, bet nonāk tur no ārpuses – mēs tās uzņemam ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem.

Zinātniskie pētījumi ir saistījuši probiotikas ar:

• izmaiņām zarnu mikrobiotas sastāvā,

• zarnu barjeras funkcijas un īsās ķēdes taukskābju ražošanas atbalstīšanu,

• izmaiņām noteiktos imūnsistēmas rādītājos un gremošanā.

Pēc zinātnieku domām, probiotiku iedarbība ir atkarīga no konkrētā baktēriju celma, to daudzuma, stāvokļa un vecuma. Turklāt ne visas probiotikas darbojas vienādi, un nav pietiekamu pierādījumu par visu iespējamo iedarbību.

Kas ir prebiotikas? 

Vienkārši izsakoties, prebiotikas ir “barība” labajām baktērijām jūsu zarnās.

Visizplatītākie prebiotiku veidi ir:

• inulīns,

• fruktooligosaharīdi (FOS),

• galaktooligosaharīdi (GOS) un citas nesagremojamas šķiedrvielas.

Kur meklēt prebiotikas?

• sīpoli, ķiploki, puravi, topinambūri;

• banāni, āboli, auzas, kviešu klijas;

• pākšaugi (ja nav nepanesība);

• īpaši uztura bagātinātāji ar prebiotiskām šķiedrvielām.

Prebiotikas organismā neuzkrājas – tās nonāk resnajā zarnā, kur mikrobiota tās fermentē, veidojot īsās ķēdes taukskābes (acetātu, propionātu, butirātu). Šīs skābes ir saistītas ar zarnu šūnu enerģijas avotu, barjeras funkcijām un noteiktiem vielmaiņas un imūnsistēmas procesiem.

Galvenās atšķirības starp probiotikām un prebiotikām:

• Probiotikas pašas ir dzīvas baktērijas.

• Prebiotikas ir vielas, kas ir labvēlīgas zarnu organismiem, jeb, citiem vārdiem sakot, barība labajām baktērijām, parasti šķiedrvielas un citas nesagremojamas vielas.

Probiotiku un prebiotiku darbības principu atšķirības:

• Probiotikas tieši papildina zarnu mikrobiotu ar jauniem mikroorganismiem;

• Prebiotikas palīdz esošajām labajām baktērijām vairoties un būt aktīvām.

Abu mērķis ir veselīgāka un labāk funkcionējoša mikrobiota.

Kā izvēlēties vajadzīgāko?

Labākais prebiotiku un probiotiku avots ir pareizais uzturs.

Lai uzņemtu vairāk prebiotiku, ieteicams ēst vairāk zaļo dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, pākšaugu (ja ir panesamība).

Probiotikas var atrast dabiski fermentētos produktos, piemēram, fermentētos dārzeņos, raudzētos dzērienos, jogurtos ar dzīvām baktērijām.

Vēl viens avots ir uztura bagātinātāji. Jāizvēlas tādi, kuros skaidri norādīti baktēriju celmi un dzīvo mikroorganismu daudzums.

Svarīga ir arī produkta forma – kapsulās mikroorganismi ir labāk aizsargāti no kuņģa skābes iedarbības nekā šķidrumos. Ietekme ir arī tam, vai probiotikas ir atsevišķi vai kopā ar prebiotikām. Tieši prebiotikas palielina varbūtību, ka probiotikas būs vieglāk iesaistīties mikrobiotas procesos, un to vielmaiņas aktivitāte būs augstāka.

Sinbiotikas un to priekšrocības

Probiotiku un prebiotiku kombināciju sauc par sinbiotikām. Tās rada labvēlīgāku vidi baktērijām un vairāk ietekmē mikrobiotas modulēšanu. Piemēram, Dr.Ohhira® produkti papildus baktērijām satur arī prebiotikas - fermentācijas laikā veidotos oligosaharīdus un dažādas augu izcelsmes uztura šķiedrvielas.

Tāpēc zarnu mikrobiotai nav "jāgaida", kad baktērijas sāks darboties - daļa no tai nepieciešamajiem bioloģiski aktīvajiem savienojumiem jau ir izveidojusies fermentācijas laikā. Šos organiskos savienojumus un šķiedrvielas zarnu mikroorganismi var izmantot kā gatavu substrātu neatkarīgi no tā, vai papildus tiek patērētas dzīvas baktērijas. Tas ir īpaši aktuāli situācijās, kad mikrobiotas daudzveidība un aktivitāte ir samazināta, piemēram, pēc stresa vai antibiotiku lietošanas, ilgstoša nepietiekama uztura dēļ utt. Tā kā šādos gadījumos ir svarīgi ne tikai "papildināt" baktēriju daudzumu, bet arī uzturēt to funkcionālo aktivitāti.

 Vairāk par produktu:

Avoti:

Hill C. Nature Reviews Gastroenterology & Hepatology, 2014 ;

Gibson G.R. Nature Reviews Gastroenterology & Hepatology, 2017 ;

Mohajeri M.H.  European Journal of Nutrition, 2018;

Xu L. Frontiers in Pharmacology, 2022;