Bērnam vasarā sāp vēders – kādi var būt cēloņi un kāda loma tajā ir mikrobiotai?

Vasara ir laiks, kad vecāki bieži dzird bērnus sakām: "Man sāp vēders." Nav jādodas uz eksotiskām zemēm, lai bērnam rastos problēmas ar vēderu. Pietiek ar nedēļas nogali pie jūras vai dažām dienām pie ezera – kad ierasto pusdienu vietā tiek ēsti čipsi un saldējums vai arī karstā dienā aizmirsts par papildus glāzi ūdens, – un vakarā jau var dzirdēt pazīstamo: "Mammu, man sāp vēders." Bieži vien tiek uzskatīts, ka vēdera problēmas izraisa tikai "eksotiski" faktori: jauni ēdieni, uzkodas ceļojuma laikā, nepierasts ūdens, infekcijas un tamlīdzīgi. Tomēr zinātnieki ir atklājuši, ka pat nelielas pārmaiņas – piemēram, izmaiņas ikdienas režīmā – ir pietiekamas, lai izraisītu reakciju bērna mikrobiotā. 

Mikrobiota var mainīties ļoti strauji.

Viens no visbiežāk citētajiem pētījumiem šajā jomā ir L. Deivida un kolēģu 2014. gada darbs, kas publicēts žurnālā „Nature“, kurā pierādīts, ka pēkšņa uztura maiņa var mainīt zarnu baktēriju sastāvu pat vienas līdz četru dienu laikā. Pētījumā, dalībniekiem pārejot no augu izcelsmes uz dzīvnieku izcelsmes uzturu, izmaiņas notika ne tikai zarnu baktēriju attiecībās, bet arī to aktivitātē. Līdzīgs, kaut arī maigāks, scenārijs vasarā atkārtojas katru dienu: atšķirīgs ēdiens nometnē, ātrās ēdināšanas ēdieni ceļā, mājās gatavotas maltītes ierastā bērnudārza vai skolas ēdiena vietā un palielināts saldumu, ceptas gaļas un neveselīgu uzkodu patēriņš, kā arī samazināts vai palielināts augļu un dārzeņu patēriņš. Turpmākie pētījumi ir apstiprinājuši, ka, lai gan negatīvā reakcija uz uztura izmaiņām ir ātra, atgriešanās pie "normāla" stāvokļa var ilgt ilgāk; dažas izmaiņas saglabājas, īpaši, ja sākotnējā mikrobiotas daudzveidība bija zema. Tā kā bērnu zarnu mikrobiota joprojām attīstās, tā ir jutīgāka pret izmaiņām uzturā un ikdienas režīmā nekā pieaugušajiem.

Ceļošana rada neierastu slodzi zarnām

Tomēr vasarā mainās ne tikai mūsu uzturs. Mēs ceļojam vairāk, tiek izjaukts mūsu miega grafiks un mainās ierastais aktivitātes līmenis. Šie faktori apvienojumā ar laika joslu izmaiņām ietekmē zarnu kustīgumu. Pievienojiet tam nepazīstamo mikrofloru, kas īslaicīgi apmetas zarnās, ēdienkartē ienākot jauniem pārtikas produktiem, un - iegūstam bieži sastopamu ceļotāju kaiti: gremošanas traucējumus, neregulāru vēdera izeju un vēdera uzpūšanos. Bērniem, kuru imūnsistēma un mikrobiota vēl nav tik stabila kā pieaugušajiem, šī nelīdzsvarotība bieži izpaužas ātrāk un smagāk. Līdz ar to vecāki dabiski sāk aizdomāties par infekciju vai saindēšanos ar pārtiku.

Ilgstoši zarnu veselības traucējumi

Vasarā vēl viena problēma ir infekcijas un nepareizi uzglabāta pārtika. Karstā laikā pārtika bojājas ātrāk, un pikniks ārā vai dažas stundas bez ledusskapja palielina saindēšanās ar pārtiku risku. Līdz ar to bakteriālas vai vīrusu infekcijas (piemēram, rotavīruss, norovīruss, „Salmonella“, „E. Coli“ utt.) noteikti var izraisīt sāpes vēderā. Pētījumi liecina, ka šādas infekcijas izjauc zarnu mikrobiotu daudz nopietnāk nekā vienkāršas diētas izmaiņas: kopējā baktēriju daudzveidība samazinās, tiek izjaukts līdzsvars starp labvēlīgajām baktērijām un nelabvēlīgajām sugām, un pilnīga mikrobiotas atjaunošanās pēc akūtas caurejas var ilgt nedēļas, īpaši, ja tika izrakstītas antibiotikas.

Kā pasargāt sevi no infekcijas vasarā

Lielāko daļu vasaras kuņģa-zarnu trakta infekciju var viegli novērst, ievērojot pamata higiēnu: rūpīgi mazgājot rokas pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklēšanas; lietojot uzturā tīru, labi pagatavotu pārtiku; izvairoties no pārtikas, kas ilgstoši atstāta ārā vai automašīnā (īpaši gaļas, majonēzes mērču un piena produktiem), nodrošinot piekļuvi tīram dzeramajam ūdenim ceļojuma laikā; un mazgājot augļus un dārzeņus. Ir svarīgi arī izvairīties no ūdens nokļūšanas mutē vai norīšanas, atrodoties peldbaseinos vai dabiskās ūdenstilpnēs.

Zarnu veselības uzturēšana vasarā

Lai izvairītos no pēkšņiem zarnu mikrobiotas traucējumiem, nav jāievēro stingra diēta. Vienkārši ievērojiet dažus pamatprincipus:

• ceļojot vai kempingā, mainiet savu uzturu pakāpeniski, nevis pēkšņi;

• ikdienas ēdienkartē iekļaujiet daudz šķiedrvielu no dārzeņiem un augļiem (šķiedrvielas baro labvēlīgās baktērijas);

• dzeriet pietiekami daudz ūdens — karstumā organisma nepieciešamība pēc ūdens palielinās, un tā trūkums palēnina zarnu kustīgumu un var izraisīt aizcietējumus;

• ierobežojiet cukura, uzkodu un ceptu ēdienu uzņemšanu.

Fermentēti pārtikas produkti – vasaras iespēja

Vēl viens svarīgs faktors, kas atbalsta zarnu mikrofloru, ir fermentēti pārtikas produkti. Kefīrs, dabīgais jogurts, skābēti kāposti, svaigi fermentēti marinēti gurķi un kombuča ir bagāti ar dzīvām baktērijām un to vielmaiņas blakusproduktiem. Vasara ir ideāls laiks, lai tos patērētu vairāk – ne tikai bagātīgās svaigu vietējo produktu izvēles dēļ, bet arī tāpēc, ka siltākā sezona bieži vien rada tieksmi pēc vieglākiem, mazāk taukainiem pārtikas produktiem.

Kad ar pilnvērtīgiem pārtikas produktiem nepietiek vai kad nepieciešams papildu atbalsts – piemēram, pirms vai pēc ceļojuma, antibiotiku kursa vai vienkārši gremošanas traucējumu laikā –, ir vērts apsvērt prebiotiku, probiotiku vai postbiotiku lietošanu.

Katrs no tiem darbojas atšķirīgi:

• probiotikas (dzīvas baktērijas, piemēram, „Lactobacillus“ un „Bifidobacterium“ celmi) īslaicīgi papildina esošo mikrobiotu;

• prebiotikas (šķiedrvielas, oligosaharīdi) kalpo kā "barība" labvēlīgajām baktērijām, kas jau mīt zarnu traktā;

• postbiotikas — baktēriju vielmaiņas produkti (īsķēžu taukskābes, organiskās skābes, fermenti) — ietekmē zarnu gļotādu un mikrobiotas līdzsvaru.

Dr. Ohhira fermentētais augu ekstrakts apvieno abus iepriekšminētos faktorus: fermentāciju un pro-, pre- un postbiotiku maisījumu.

Japānā izstrādātais produkts ir ražots piecu gadu dabiskā fermentācijas procesā, izmantojot 15 dažādus augu avotus — dārzeņus, ogas, augļus, sēnes un jūraszāles —, kas fermentēti kopā ar 12 probiotisko kultūru celmiem. Fermentācijas process atspoguļo cilvēka gremošanas sistēmas dabiskos procesus: apstrādājot un sagremojot augu šķiedrvielas, probiotiskās baktērijas ražo dažādus savienojumus (postbiotiskos metabolītus), piemēram, īsās ķēdes taukskābes, organiskās skābes, aminoskābes un polifenolus. Ilgstošā fermentācija apkārtējās vides temperatūrā nodrošina visizturīgāko baktēriju izdzīvošanu.

Produkts ir iepakots ērtās, pārnēsājamās paciņās, to var uzglabāt istabas temperatūrā un to ir viegli lietot ceļojuma laikā.

Avoti: